libatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of lībō (“sip, sprinkle”).

Pronunciation

(Classical Latin) IPA(key): [liːˈbaː.tʊs]

Participle

lībātus (feminine lībāta, neuter lībātum); first/second-declension participle

  1. sipped, tasted, having been sipped.
  2. sprinkled, consecrated, having been sprinkled as a libation.
  3. spilled, having been spilled.

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative lībātus lībāta lībātum lībātī lībātae lībāta
genitive lībātī lībātae lībātī lībātōrum lībātārum lībātōrum
dative lībātō lībātae lībātō lībātīs
accusative lībātum lībātam lībātum lībātōs lībātās lībāta
ablative lībātō lībātā lībātō lībātīs
vocative lībāte lībāta lībātum lībātī lībātae lībāta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.