mācīt

Latvian

Etymology

A causative form of mācēt (to be able to, know). Cognate with Lithuanian mokyti, Old Prussian mukint. Karulis also cites dialectal Russian намо́кнуть (namóknutʹ, to acquire skills, learn).

Pronunciation

  • IPA(key): [ˈmaːtsiːt]

Verb

mācīt (transitive, 3rd conjugation, present mācu, māci, māca, past mācīju)

  1. to teach

Conjugation

Conjugation of mācīt
indicative (īstenības izteiksme) imperative
(pavēles izteiksme)
present
(tagadne)
past
(pagātne)
future
(nākotne)
1st person sg es mācu mācīju mācīšu
2nd person sg tu māci mācīji mācīsi māci
3rd person sg viņš, viņa māca mācīja mācīs lai māca
1st person pl mēs mācām mācījām mācīsim mācīsim
2nd person pl jūs mācāt mācījāt mācīsiet,
mācīsit
māciet
3rd person pl viņi, viņas māca mācīja mācīs lai māca
renarrative (atstāstījuma izteiksme) participles (divdabji)
present mācot present active 1 (adj.) mācošs
past esot mācījis present active 2 (adv.) mācīdams
future mācīšot present active 3 (adv.) mācot
imperative lai mācot present active 4 (obj.) mācām
conditional (vēlējuma izteiksme) past active mācījis
present mācītu present passive mācāms
past būtu mācījis past passive mācīts
debitive (vajadzības izteiksme) nominal forms
indicative (būt) jāmāca infinitive (nenoteiksme) mācīt
conjunctive 1 esot jāmāca negative infinitive nemācīt
conjunctive 2 jāmācot verbal noun mācīšana

References

  • mācīt” in Latviešu literārās valodas vārdnīca
  • Karulis, Konstantīns (1992) “mācīt”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca [Latvian Etymological Dictionary]‎[1] (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN, pages 555-556