meiteņa

Latgalian

Etymology

From meita +‎ -eņa.

Pronunciation

  • IPA(key): [ˈmʲæ̂i̯tʲænʲa]
  • Hyphenation: mei‧te‧ņa

Noun

meiteņa f

  1. diminutive of meita: daughterling

Declension

Declension of meiteņa (type 4 noun)
singular plural
nominative meiteņa meitenis, meiteņas1)
genitive meitenis, meiteņas1) meiteņu
dative meiteņai meiteņom
accusative meiteņu meitenis, meiteņas1)
instrumental meiteņu meiteņom
locative meiteņā meiteņuos
vocative meiteņa, meiteņ meitenis, meiteņas1)

1) dialectal

Declension of meiteņa (type 5 noun)
singular plural
nominative meiteņa meitenis, meiteņas1)
genitive meitenis, meiteņas1) meiteņu
dative meiteņai meitenem, meiteņom1)
accusative meiteni meitenis, meiteņas1)
instrumental meiteni meitenem, meiteņom1)
locative meitenē, meitenī1) meitenēs, meiteņuos1)
vocative meiteņa, meiteņ meitenis, meiteņas1)

1) dialectal

References

  • A. Andronov, L. Leikuma (2008) Latgalīšu-Latvīšu-Krīvu sarunu vuordineica, Lvava, →ISBN, page 10
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.