micturus

Latin

Etymology

Future active participle of mēiō.

Pronunciation

Participle

mīctūrus (feminine mīctūra, neuter mīctūrum); first/second-declension participle

  1. about to urinate

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative mīctūrus mīctūra mīctūrum mīctūrī mīctūrae mīctūra
genitive mīctūrī mīctūrae mīctūrī mīctūrōrum mīctūrārum mīctūrōrum
dative mīctūrō mīctūrae mīctūrō mīctūrīs
accusative mīctūrum mīctūram mīctūrum mīctūrōs mīctūrās mīctūra
ablative mīctūrō mīctūrā mīctūrō mīctūrīs
vocative mīctūre mīctūra mīctūrum mīctūrī mīctūrae mīctūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.