netraucēt

Latvian

Verb

netraucēt

  1. to not disturb, to not bother, to not interfere with; negative form of traucēt

Conjugation

Conjugation of netraucēt
indicative (īstenības izteiksme) imperative
(pavēles izteiksme)
present
(tagadne) 		past
(pagātne) 		future
(nākotne)
1st person sg es netraucēju netraucēju netraucēšu —
2nd person sg tu netraucē netraucēji netraucēsi netraucē
3rd person sg viņš, viņa netraucē netraucēja netraucēs lai netraucē
1st person pl mēs netraucējam netraucējām netraucēsim netraucēsim
2nd person pl jūs netraucējat netraucējāt netraucēsiet,
netraucēsit 		netraucējiet
3rd person pl viņi, viņas netraucē netraucēja netraucēs lai netraucē
renarrative (atstāstījuma izteiksme) participles (divdabji)
present netraucējot present active 1 (adj.) netraucējošs
past neesot traucējis present active 2 (adv.) netraucēdams
future netraucēšot present active 3 (adv.) netraucējot
imperative lai netraucējot present active 4 (obj.) netraucējam
conditional (vēlējuma izteiksme) past active netraucējis
present netraucētu present passive netraucējams
past nebūtu traucējis past passive netraucēts
debitive (vajadzības izteiksme) nominal forms
indicative nebūt jātraucē infinitive (nenoteiksme) netraucēt
conjunctive 1 neesot jātraucē positive infinitive traucēt
conjunctive 2 — verbal noun netraucēšana
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.