obiturus

Latin

Etymology

Future active participle of obeō.

Pronunciation

Participle

obitūrus (feminine obitūra, neuter obitūrum); first/second-declension participle

  1. Soon to die

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative obitūrus obitūra obitūrum obitūrī obitūrae obitūra
genitive obitūrī obitūrae obitūrī obitūrōrum obitūrārum obitūrōrum
dative obitūrō obitūrae obitūrō obitūrīs
accusative obitūrum obitūram obitūrum obitūrōs obitūrās obitūra
ablative obitūrō obitūrā obitūrō obitūrīs
vocative obitūre obitūra obitūrum obitūrī obitūrae obitūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.