orditurus

Latin

Etymology

Future active participle of ōrdior

Participle

ōrdītūrus (feminine ōrdītūra, neuter ōrdītūrum); first/second-declension participle

  1. being about to weave

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative ōrdītūrus ōrdītūra ōrdītūrum ōrdītūrī ōrdītūrae ōrdītūra
genitive ōrdītūrī ōrdītūrae ōrdītūrī ōrdītūrōrum ōrdītūrārum ōrdītūrōrum
dative ōrdītūrō ōrdītūrae ōrdītūrō ōrdītūrīs
accusative ōrdītūrum ōrdītūram ōrdītūrum ōrdītūrōs ōrdītūrās ōrdītūra
ablative ōrdītūrō ōrdītūrā ōrdītūrō ōrdītūrīs
vocative ōrdītūre ōrdītūra ōrdītūrum ōrdītūrī ōrdītūrae ōrdītūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.