ossifragus
Latin
Etymology
From os (“bone”) + frangō (“break”).
Pronunciation
- (Classical Latin) IPA(key): [ɔsˈsɪ.fra.ɡʊs]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): [osˈsiː.fra.ɡus]
Adjective
ossifragus (feminine ossifraga, neuter ossifragum); first/second-declension adjective
Declension
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | ossifragus | ossifraga | ossifragum | ossifragī | ossifragae | ossifraga | |
| genitive | ossifragī | ossifragae | ossifragī | ossifragōrum | ossifragārum | ossifragōrum | |
| dative | ossifragō | ossifragae | ossifragō | ossifragīs | |||
| accusative | ossifragum | ossifragam | ossifragum | ossifragōs | ossifragās | ossifraga | |
| ablative | ossifragō | ossifragā | ossifragō | ossifragīs | |||
| vocative | ossifrage | ossifraga | ossifragum | ossifragī | ossifragae | ossifraga | |
Noun
ossifragus m (genitive ossifragī); second declension
Declension
Second-declension noun.
| singular | plural | |
|---|---|---|
| nominative | ossifragus | ossifragī |
| genitive | ossifragī | ossifragōrum |
| dative | ossifragō | ossifragīs |
| accusative | ossifragum | ossifragōs |
| ablative | ossifragō | ossifragīs |
| vocative | ossifrage | ossifragī |
Descendants
References
- “ossifragus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- ossifragus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.