pediculo

Interlingua

Noun

pediculo (plural pediculos)

  1. louse

Latin

Etymology 1

Noun

pedīculō

  1. dative/ablative singular of pedīculus

Etymology 2

From pēdīculus.

Verb

pēdīculō (present infinitive pēdīculāre, perfect active pēdīculāvī, supine pēdīculātum); first conjugation

  1. to free from lice; delouse
Conjugation
   Conjugation of pēdīculō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present pēdīculō pēdīculās pēdīculat pēdīculāmus pēdīculātis pēdīculant
imperfect pēdīculābam pēdīculābās pēdīculābat pēdīculābāmus pēdīculābātis pēdīculābant
future pēdīculābō pēdīculābis pēdīculābit pēdīculābimus pēdīculābitis pēdīculābunt
perfect pēdīculāvī pēdīculāvistī pēdīculāvit pēdīculāvimus pēdīculāvistis pēdīculāvērunt,
pēdīculāvēre
pluperfect pēdīculāveram pēdīculāverās pēdīculāverat pēdīculāverāmus pēdīculāverātis pēdīculāverant
future perfect pēdīculāverō pēdīculāveris pēdīculāverit pēdīculāverimus pēdīculāveritis pēdīculāverint
passive present pēdīculor pēdīculāris,
pēdīculāre 		pēdīculātur pēdīculāmur pēdīculāminī pēdīculantur
imperfect pēdīculābar pēdīculābāris,
pēdīculābāre 		pēdīculābātur pēdīculābāmur pēdīculābāminī pēdīculābantur
future pēdīculābor pēdīculāberis,
pēdīculābere 		pēdīculābitur pēdīculābimur pēdīculābiminī pēdīculābuntur
perfect pēdīculātus + present active indicative of sum
pluperfect pēdīculātus + imperfect active indicative of sum
future perfect pēdīculātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present pēdīculem pēdīculēs pēdīculet pēdīculēmus pēdīculētis pēdīculent
imperfect pēdīculārem pēdīculārēs pēdīculāret pēdīculārēmus pēdīculārētis pēdīculārent
perfect pēdīculāverim pēdīculāverīs pēdīculāverit pēdīculāverīmus pēdīculāverītis pēdīculāverint
pluperfect pēdīculāvissem pēdīculāvissēs pēdīculāvisset pēdīculāvissēmus pēdīculāvissētis pēdīculāvissent
passive present pēdīculer pēdīculēris,
pēdīculēre 		pēdīculētur pēdīculēmur pēdīculēminī pēdīculentur
imperfect pēdīculārer pēdīculārēris,
pēdīculārēre 		pēdīculārētur pēdīculārēmur pēdīculārēminī pēdīculārentur
perfect pēdīculātus + present active subjunctive of sum
pluperfect pēdīculātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — pēdīculā — — pēdīculāte —
future — pēdīculātō pēdīculātō — pēdīculātōte pēdīculantō
passive present — pēdīculāre — — pēdīculāminī —
future — pēdīculātor pēdīculātor — — pēdīculantor
non-finite forms infinitive participle
active passive active passive
present pēdīculāre pēdīculārī pēdīculāns —
future pēdīculātūrum esse pēdīculātum īrī pēdīculātūrus pēdīculandus
perfect pēdīculāvisse pēdīculātum esse — pēdīculātus
future perfect — pēdīculātum fore — —
perfect potential pēdīculātūrum fuisse — — —
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
pēdīculandī pēdīculandō pēdīculandum pēdīculandō pēdīculātum pēdīculātū
Descendants
  • >? Romanian: păduchea

References

  • “pediculo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • pediculo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.