plago

See also: plagó and plaĝo

Esperanto

Pronunciation

Audio: (file)

IPA^(key): /ˈplaɡo/
Rhymes: -aɡo
Hyphenation: pla‧go

Noun

plago (accusative singular plagon, plural plagoj, accusative plural plagojn)

plague

Latin

Etymology

Ultimately from the Proto-Indo-European onomatopoeic root *pleh₂g- (“to strike”) (compare Ancient Greek πλάζω (plázō), Proto-Germanic *flōkaną), variant of *pleh₂k-, whence possibly plācō and placeō. See plangō, from the nasal-infixed form *pleh₂-n-g- (compare Old Norse flengja (“to strike, whip”), modern English fling). Also possibly related to lancea via Celtic.

Pronunciation

(Classical Latin) IPA^(key): [ˈpɫaː.ɡoː]
(modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [ˈplaː.ɡo]

Verb

plāgō (present infinitive plāgāre, perfect active plāgāvī, supine plāgātum); first conjugation

to strike

Conjugation

Conjugation of plāgō (first conjugation)

indicative		singular				plural
indicative		first	second		third	first	second		third
active	present	plāgō	plāgās		plāgat	plāgāmus	plāgātis		plāgant
	imperfect	plāgābam	plāgābās		plāgābat	plāgābāmus	plāgābātis		plāgābant
	future	plāgābō	plāgābis		plāgābit	plāgābimus	plāgābitis		plāgābunt
	perfect	plāgāvī	plāgāvistī		plāgāvit	plāgāvimus	plāgāvistis		plāgāvērunt, plāgāvēre
	pluperfect	plāgāveram	plāgāverās		plāgāverat	plāgāverāmus	plāgāverātis		plāgāverant
	future perfect	plāgāverō	plāgāveris		plāgāverit	plāgāverimus	plāgāveritis		plāgāverint
passive	present	plāgor	plāgāris, plāgāre		plāgātur	plāgāmur	plāgāminī		plāgantur
	imperfect	plāgābar	plāgābāris, plāgābāre		plāgābātur	plāgābāmur	plāgābāminī		plāgābantur
	future	plāgābor	plāgāberis, plāgābere		plāgābitur	plāgābimur	plāgābiminī		plāgābuntur
	perfect	plāgātus + present active indicative of sum
	pluperfect	plāgātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	plāgātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular				plural
subjunctive		first	second		third	first	second		third
active	present	plāgem	plāgēs		plāget	plāgēmus	plāgētis		plāgent
	imperfect	plāgārem	plāgārēs		plāgāret	plāgārēmus	plāgārētis		plāgārent
	perfect	plāgāverim	plāgāverīs		plāgāverit	plāgāverīmus	plāgāverītis		plāgāverint
	pluperfect	plāgāvissem	plāgāvissēs		plāgāvisset	plāgāvissēmus	plāgāvissētis		plāgāvissent
passive	present	plāger	plāgēris, plāgēre		plāgētur	plāgēmur	plāgēminī		plāgentur
	imperfect	plāgārer	plāgārēris, plāgārēre		plāgārētur	plāgārēmur	plāgārēminī		plāgārentur
	perfect	plāgātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	plāgātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular				plural
imperative		first	second		third	first	second		third
active	present	—	plāgā		—	—	plāgāte		—
active	future	—	plāgātō		plāgātō	—	plāgātōte		plāgantō
passive	present	—	plāgāre		—	—	plāgāminī		—
passive	future	—	plāgātor		plāgātor	—	—		plāgantor
non-finite forms		infinitive				participle
non-finite forms		active		passive		active		passive
present		plāgāre		plāgārī		plāgāns		—
future		plāgātūrum esse		plāgātum īrī		plāgātūrus		plāgandus
perfect		plāgāvisse		plāgātum esse		—		plāgātus
future perfect		—		plāgātum fore		—		—
perfect potential		plāgātūrum fuisse		—		—		—
verbal nouns		gerund					supine
		genitive	dative		accusative	ablative	accusative		ablative
		plāgandī	plāgandō		plāgandum	plāgandō	plāgātum		plāgātū

Related terms

plāga (“strike, blow; slaughter; plague”)

Descendants

Italo-Romance:
- Italian: piagare (“to wound”)
- Sicilian: chiagari
Northern Gallo-Romance:
- Old French: plaier (“to wound”)
Ibero-Romance:
- Old Galician-Portuguese: chagar (“to wound”)
  - Galician: chagar
  - Portuguese: chagar
- Spanish: llagar (“to wound”)
Borrowings:
- → Spanish: plagar

Spanish

Verb

plago

first-person singular present indicative of plagar