ræsn
Old English
Etymology
Unknown. Perhaps from Proto-West Germanic *raʀn (“dwelling, house”), from Proto-Germanic *razną (“house”).
Pronunciation
- IPA(key): /ræsn/, [ræzn]
Noun
ræsn n
Declension
Strong a-stem:
| singular | plural | |
|---|---|---|
| nominative | ræsn | ræsn |
| accusative | ræsn | ræsn |
| genitive | ræsnes | ræsna |
| dative | ræsne | ræsnum |