recludo

Italian

Pronunciation

  • IPA(key): /reˈklu.do/
  • Rhymes: -udo
  • Hyphenation: re‧clù‧do

Verb

recludo

  1. first-person singular present indicative of recludere

Anagrams

Latin

Etymology

From re- +‎ claudō (“I close”).

Pronunciation

Verb

reclūdō (present infinitive reclūdere, perfect active reclūsī, supine reclūsum); third conjugation

  1. to open, reopen
  2. to disclose, reveal

Conjugation

   Conjugation of reclūdō (third conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present reclūdō reclūdis reclūdit reclūdimus reclūditis reclūdunt
imperfect reclūdēbam reclūdēbās reclūdēbat reclūdēbāmus reclūdēbātis reclūdēbant
future reclūdam reclūdēs reclūdet reclūdēmus reclūdētis reclūdent
perfect reclūsī reclūsistī reclūsit reclūsimus reclūsistis reclūsērunt,
reclūsēre
pluperfect reclūseram reclūserās reclūserat reclūserāmus reclūserātis reclūserant
future perfect reclūserō reclūseris reclūserit reclūserimus reclūseritis reclūserint
passive present reclūdor reclūderis,
reclūdere 		reclūditur reclūdimur reclūdiminī reclūduntur
imperfect reclūdēbar reclūdēbāris,
reclūdēbāre 		reclūdēbātur reclūdēbāmur reclūdēbāminī reclūdēbantur
future reclūdar reclūdēris,
reclūdēre 		reclūdētur reclūdēmur reclūdēminī reclūdentur
perfect reclūsus + present active indicative of sum
pluperfect reclūsus + imperfect active indicative of sum
future perfect reclūsus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present reclūdam reclūdās reclūdat reclūdāmus reclūdātis reclūdant
imperfect reclūderem reclūderēs reclūderet reclūderēmus reclūderētis reclūderent
perfect reclūserim reclūserīs reclūserit reclūserīmus reclūserītis reclūserint
pluperfect reclūsissem reclūsissēs reclūsisset reclūsissēmus reclūsissētis reclūsissent
passive present reclūdar reclūdāris,
reclūdāre 		reclūdātur reclūdāmur reclūdāminī reclūdantur
imperfect reclūderer reclūderēris,
reclūderēre 		reclūderētur reclūderēmur reclūderēminī reclūderentur
perfect reclūsus + present active subjunctive of sum
pluperfect reclūsus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — reclūde — — reclūdite —
future — reclūditō reclūditō — reclūditōte reclūduntō
passive present — reclūdere — — reclūdiminī —
future — reclūditor reclūditor — — reclūduntor
non-finite forms infinitive participle
active passive active passive
present reclūdere reclūdī reclūdēns —
future reclūsūrum esse reclūsum īrī reclūsūrus reclūdendus,
reclūdundus
perfect reclūsisse reclūsum esse — reclūsus
future perfect — reclūsum fore — —
perfect potential reclūsūrum fuisse — — —
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
reclūdendī reclūdendō reclūdendum reclūdendō reclūsum reclūsū

Descendants

  • Catalan: recloure
  • French: reclure
  • Galician: recluír
  • Italian: recludere
  • Portuguese: recluir
  • Spanish: recluir

References

  • “recludo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • “recludo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • recludo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
  • recludo in Ramminger, Johann (16 July 2016 (last accessed)) Neulateinische Wortliste: Ein Wörterbuch des Lateinischen von Petrarca bis 1700‎[1], pre-publication website, 2005-2016
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.