regusto

Latin

Etymology

From re- +‎ gustō (“taste”).

Pronunciation

Verb

regustō (present infinitive regustāre, perfect active regustāvī, supine regustātum); first conjugation

  1. (rare) to taste again, to taste repeatedly

Conjugation

   Conjugation of regustō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present regustō regustās regustat regustāmus regustātis regustant
imperfect regustābam regustābās regustābat regustābāmus regustābātis regustābant
future regustābō regustābis regustābit regustābimus regustābitis regustābunt
perfect regustāvī regustāvistī regustāvit regustāvimus regustāvistis regustāvērunt,
regustāvēre
pluperfect regustāveram regustāverās regustāverat regustāverāmus regustāverātis regustāverant
future perfect regustāverō regustāveris regustāverit regustāverimus regustāveritis regustāverint
passive present regustor regustāris,
regustāre 		regustātur regustāmur regustāminī regustantur
imperfect regustābar regustābāris,
regustābāre 		regustābātur regustābāmur regustābāminī regustābantur
future regustābor regustāberis,
regustābere 		regustābitur regustābimur regustābiminī regustābuntur
perfect regustātus + present active indicative of sum
pluperfect regustātus + imperfect active indicative of sum
future perfect regustātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present regustem regustēs regustet regustēmus regustētis regustent
imperfect regustārem regustārēs regustāret regustārēmus regustārētis regustārent
perfect regustāverim regustāverīs regustāverit regustāverīmus regustāverītis regustāverint
pluperfect regustāvissem regustāvissēs regustāvisset regustāvissēmus regustāvissētis regustāvissent
passive present reguster regustēris,
regustēre 		regustētur regustēmur regustēminī regustentur
imperfect regustārer regustārēris,
regustārēre 		regustārētur regustārēmur regustārēminī regustārentur
perfect regustātus + present active subjunctive of sum
pluperfect regustātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — regustā — — regustāte —
future — regustātō regustātō — regustātōte regustantō
passive present — regustāre — — regustāminī —
future — regustātor regustātor — — regustantor
non-finite forms infinitive participle
active passive active passive
present regustāre regustārī regustāns —
future regustātūrum esse regustātum īrī regustātūrus regustandus
perfect regustāvisse regustātum esse — regustātus
future perfect — regustātum fore — —
perfect potential regustātūrum fuisse — — —
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
regustandī regustandō regustandum regustandō regustātum regustātū

References

  • “regusto”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • regusto in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Spanish

Etymology

From re- +‎ gusto.

Pronunciation

  • IPA(key): /reˈɡusto/ [reˈɣ̞us.t̪o]
  • Rhymes: -usto
  • Syllabification: re‧gus‧to

Noun

regusto m (plural regustos)

  1. aftertaste
    Synonyms: retrogusto, dejo
    • 2015 November 6, “Entrevista”, in El País‎[1]:
      Ocurre en el mismo bar en que un Rey Melchor de gran almacén se plantea con regusto suicida retrasar la huida con su nueva amante y una bolsa con dinero ilegal que el azar ha puesto en sus manos para despedirse de su hasta entonces madura compañera separada y con hijo.
      (please add an English translation of this quotation)

Further reading

This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.