repetiturus

Latin

Etymology

Future active participle of repetō.

Participle

repetītūrus (feminine repetītūra, neuter repetītūrum); first/second-declension participle

  1. about to attack again

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative repetītūrus repetītūra repetītūrum repetītūrī repetītūrae repetītūra
genitive repetītūrī repetītūrae repetītūrī repetītūrōrum repetītūrārum repetītūrōrum
dative repetītūrō repetītūrae repetītūrō repetītūrīs
accusative repetītūrum repetītūram repetītūrum repetītūrōs repetītūrās repetītūra
ablative repetītūrō repetītūrā repetītūrō repetītūrīs
vocative repetītūre repetītūra repetītūrum repetītūrī repetītūrae repetītūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.