retalio

Latin

Etymology

From re- + tāliō (“retaliation”) +‎ -ō.

Pronunciation

Verb

retāliō (present infinitive retāliāre, perfect active retāliāvī, supine retāliātum); first conjugation

  1. to retaliate, requite, repay

Conjugation

   Conjugation of retāliō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present retāliō retāliās retāliat retāliāmus retāliātis retāliant
imperfect retāliābam retāliābās retāliābat retāliābāmus retāliābātis retāliābant
future retāliābō retāliābis retāliābit retāliābimus retāliābitis retāliābunt
perfect retāliāvī retāliāvistī retāliāvit retāliāvimus retāliāvistis retāliāvērunt,
retāliāvēre
pluperfect retāliāveram retāliāverās retāliāverat retāliāverāmus retāliāverātis retāliāverant
future perfect retāliāverō retāliāveris retāliāverit retāliāverimus retāliāveritis retāliāverint
passive present retālior retāliāris,
retāliāre 		retāliātur retāliāmur retāliāminī retāliantur
imperfect retāliābar retāliābāris,
retāliābāre 		retāliābātur retāliābāmur retāliābāminī retāliābantur
future retāliābor retāliāberis,
retāliābere 		retāliābitur retāliābimur retāliābiminī retāliābuntur
perfect retāliātus + present active indicative of sum
pluperfect retāliātus + imperfect active indicative of sum
future perfect retāliātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present retāliem retāliēs retāliet retāliēmus retāliētis retālient
imperfect retāliārem retāliārēs retāliāret retāliārēmus retāliārētis retāliārent
perfect retāliāverim retāliāverīs retāliāverit retāliāverīmus retāliāverītis retāliāverint
pluperfect retāliāvissem retāliāvissēs retāliāvisset retāliāvissēmus retāliāvissētis retāliāvissent
passive present retālier retāliēris,
retāliēre 		retāliētur retāliēmur retāliēminī retālientur
imperfect retāliārer retāliārēris,
retāliārēre 		retāliārētur retāliārēmur retāliārēminī retāliārentur
perfect retāliātus + present active subjunctive of sum
pluperfect retāliātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — retāliā — — retāliāte —
future — retāliātō retāliātō — retāliātōte retāliantō
passive present — retāliāre — — retāliāminī —
future — retāliātor retāliātor — — retāliantor
non-finite forms infinitive participle
active passive active passive
present retāliāre retāliārī retāliāns —
future retāliātūrum esse retāliātum īrī retāliātūrus retāliandus
perfect retāliāvisse retāliātum esse — retāliātus
future perfect — retāliātum fore — —
perfect potential retāliātūrum fuisse — — —
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
retāliandī retāliandō retāliandum retāliandō retāliātum retāliātū

Derived terms

  • retāliātiō

Descendants

  • → English: retaliate
  • → Portuguese: retaliar

References

  • “retalio”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • retalio in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Portuguese

Verb

retalio

  1. first-person singular present indicative of retaliar
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.