rusticatus
Latin
Etymology
Perfect active participle of rūsticor.
Participle
rūsticātus (feminine rūsticāta, neuter rūsticātum); first/second-declension participle
Declension
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | rūsticātus | rūsticāta | rūsticātum | rūsticātī | rūsticātae | rūsticāta | |
| genitive | rūsticātī | rūsticātae | rūsticātī | rūsticātōrum | rūsticātārum | rūsticātōrum | |
| dative | rūsticātō | rūsticātae | rūsticātō | rūsticātīs | |||
| accusative | rūsticātum | rūsticātam | rūsticātum | rūsticātōs | rūsticātās | rūsticāta | |
| ablative | rūsticātō | rūsticātā | rūsticātō | rūsticātīs | |||
| vocative | rūsticāte | rūsticāta | rūsticātum | rūsticātī | rūsticātae | rūsticāta | |