skálm
Icelandic
Etymology
See Proto-Germanic *skalmō.
Noun
skálm f (genitive singular skálmar, nominative plural skálmar or skálmir)
Declension
| singular | plural | |||
|---|---|---|---|---|
| indefinite | definite | indefinite | definite | |
| nominative | skálm | skálmin | skálmar, skálmir | skálmarnar, skálmirnar |
| accusative | skálm | skálmina | skálmar, skálmir | skálmarnar, skálmirnar |
| dative | skálm | skálminni | skálmum | skálmunum |
| genitive | skálmar | skálmarinnar | skálma | skálmanna |
See also
- ermi (“sleeve”)