stâlpușor
Romanian
Etymology
Noun
stâlpușor m (plural stâlpușori)
Declension
| singular | plural | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| indefinite | definite | indefinite | definite | ||
| nominative-accusative | stâlpușor | stâlpușorul | stâlpușori | stâlpușorii | |
| genitive-dative | stâlpușor | stâlpușorului | stâlpușori | stâlpușorilor | |
| vocative | stâlpușorule | stâlpușorilor | |||