subfasciatus
Latin
Etymology
Pronunciation
- (Classical Latin) IPA(key): [sʊf.fas.kiˈaː.tʊs]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): [sub.faʃ.ʃiˈaː.t̪us]
Adjective
subfasciātus (feminine subfasciāta, neuter subfasciātum); first/second-declension adjective
- (New Latin) marked with indistinct bands
Usage notes
- Used exclusively as a taxonomic epithet and thus normally in the nominative singular; other inflections may be theoretical or rarely found.
Declension
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | subfasciātus | subfasciāta | subfasciātum | subfasciātī | subfasciātae | subfasciāta | |
| genitive | subfasciātī | subfasciātae | subfasciātī | subfasciātōrum | subfasciātārum | subfasciātōrum | |
| dative | subfasciātō | subfasciātae | subfasciātō | subfasciātīs | |||
| accusative | subfasciātum | subfasciātam | subfasciātum | subfasciātōs | subfasciātās | subfasciāta | |
| ablative | subfasciātō | subfasciātā | subfasciātō | subfasciātīs | |||
| vocative | subfasciāte | subfasciāta | subfasciātum | subfasciātī | subfasciātae | subfasciāta | |