summutaturus
Latin
Etymology
Future active participle of summūtō.
Participle
summūtātūrus (feminine summūtātūra, neuter summūtātūrum); first/second-declension participle
- alternative form of submūtāturus
Declension
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | summūtātūrus | summūtātūra | summūtātūrum | summūtātūrī | summūtātūrae | summūtātūra | |
| genitive | summūtātūrī | summūtātūrae | summūtātūrī | summūtātūrōrum | summūtātūrārum | summūtātūrōrum | |
| dative | summūtātūrō | summūtātūrae | summūtātūrō | summūtātūrīs | |||
| accusative | summūtātūrum | summūtātūram | summūtātūrum | summūtātūrōs | summūtātūrās | summūtātūra | |
| ablative | summūtātūrō | summūtātūrā | summūtātūrō | summūtātūrīs | |||
| vocative | summūtātūre | summūtātūra | summūtātūrum | summūtātūrī | summūtātūrae | summūtātūra | |