summutatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of summūtō.
Participle
summūtātus (feminine summūtāta, neuter summūtātum); first/second-declension participle
- alternative form of submūtātus
Declension
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | summūtātus | summūtāta | summūtātum | summūtātī | summūtātae | summūtāta | |
| genitive | summūtātī | summūtātae | summūtātī | summūtātōrum | summūtātārum | summūtātōrum | |
| dative | summūtātō | summūtātae | summūtātō | summūtātīs | |||
| accusative | summūtātum | summūtātam | summūtātum | summūtātōs | summūtātās | summūtāta | |
| ablative | summūtātō | summūtātā | summūtātō | summūtātīs | |||
| vocative | summūtāte | summūtāta | summūtātum | summūtātī | summūtātae | summūtāta | |