svælta
See also: svälta
Old Swedish
Etymology
From Old Norse svelta, from Proto-Germanic *sweltaną.
Verb
svælta
- to starve
Conjugation
| present | past | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| infinitive | svælta | — | ||||
| participle | svæltandi, svæltande | sultin | ||||
| active voice | indicative | subjunctive | imperative | indicative | subjunctive | |
| iæk | svælter | svælti, svælte | — | svalt | sulti, sulte | |
| þū | svælter | svælti, svælte | svælt | *svalst | sulti, sulte | |
| han | svælter | svælti, svælte | — | svalt | sulti, sulte | |
| vīr | svæltum, svæltom | svæltum, svæltom | svæltum, svæltom | sultum, sultom | sultum, sultom | |
| īr | svæltin | svæltin | svæltin | sultin | sultin | |
| þēr | svælta | svæltin | — | sultu, sulto | sultin | |
| mediopassive voice | indicative | subjunctive | imperative | indicative | subjunctive | |
| iæk | — | — | — | — | — | |
| þū | — | — | — | — | — | |
| han | — | — | — | — | — | |
| vīr | — | — | — | — | — | |
| īr | — | — | — | — | — | |
| þēr | — | — | — | — | — | |
Descendants
- Swedish: svälta