tenturus

Latin

Etymology 1

Future active participle of tendō.

Participle

tentūrus (feminine tentūra, neuter tentūrum); first/second-declension participle

  1. about to stretch
Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative tentūrus tentūra tentūrum tentūrī tentūrae tentūra
genitive tentūrī tentūrae tentūrī tentūrōrum tentūrārum tentūrōrum
dative tentūrō tentūrae tentūrō tentūrīs
accusative tentūrum tentūram tentūrum tentūrōs tentūrās tentūra
ablative tentūrō tentūrā tentūrō tentūrīs
vocative tentūre tentūra tentūrum tentūrī tentūrae tentūra

Etymology 2

Future active participle of teneō.

Participle

tentūrus (feminine tentūra, neuter tentūrum); first/second-declension participle

  1. about to grasp, about to occupy, about to possess
Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative tentūrus tentūra tentūrum tentūrī tentūrae tentūra
genitive tentūrī tentūrae tentūrī tentūrōrum tentūrārum tentūrōrum
dative tentūrō tentūrae tentūrō tentūrīs
accusative tentūrum tentūram tentūrum tentūrōs tentūrās tentūra
ablative tentūrō tentūrā tentūrō tentūrīs
vocative tentūre tentūra tentūrum tentūrī tentūrae tentūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.