tralaticius

Latin

Alternative forms

Etymology

From trālātus +‎ -īcius, the first element a variant of trānslātus (“handed down”).

Pronunciation

Adjective

trālātīcius (feminine trālātīcia, neuter trālātīcium); first/second-declension adjective

  1. traditional, customary, usual, ordinary

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative trālātīcius trālātīcia trālātīcium trālātīciī trālātīciae trālātīcia
genitive trālātīciī trālātīciae trālātīciī trālātīciōrum trālātīciārum trālātīciōrum
dative trālātīciō trālātīciae trālātīciō trālātīciīs
accusative trālātīcium trālātīciam trālātīcium trālātīciōs trālātīciās trālātīcia
ablative trālātīciō trālātīciā trālātīciō trālātīciīs
vocative trālātīcie trālātīcia trālātīcium trālātīciī trālātīciae trālātīcia

Descendants

  • → Catalan: translatici
  • → English: tralatitious, tralaticious, translaticious
  • → Italian: tralatizio, traslatizio

References

This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.