trituro

See also: trituró and triturò

Catalan

Verb

trituro

  1. first-person singular present indicative of triturar

Italian

Verb

trituro

  1. first-person singular present indicative of triturare

Anagrams

Latin

Etymology

From trītūra.

Pronunciation

Verb

trītūrō (present infinitive trītūrāre, perfect active trītūrāvī, supine trītūrātum); first conjugation

  1. to thresh

Conjugation

   Conjugation of trītūrō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present trītūrō trītūrās trītūrat trītūrāmus trītūrātis trītūrant
imperfect trītūrābam trītūrābās trītūrābat trītūrābāmus trītūrābātis trītūrābant
future trītūrābō trītūrābis trītūrābit trītūrābimus trītūrābitis trītūrābunt
perfect trītūrāvī trītūrāvistī trītūrāvit trītūrāvimus trītūrāvistis trītūrāvērunt,
trītūrāvēre
pluperfect trītūrāveram trītūrāverās trītūrāverat trītūrāverāmus trītūrāverātis trītūrāverant
future perfect trītūrāverō trītūrāveris trītūrāverit trītūrāverimus trītūrāveritis trītūrāverint
passive present trītūror trītūrāris,
trītūrāre 		trītūrātur trītūrāmur trītūrāminī trītūrantur
imperfect trītūrābar trītūrābāris,
trītūrābāre 		trītūrābātur trītūrābāmur trītūrābāminī trītūrābantur
future trītūrābor trītūrāberis,
trītūrābere 		trītūrābitur trītūrābimur trītūrābiminī trītūrābuntur
perfect trītūrātus + present active indicative of sum
pluperfect trītūrātus + imperfect active indicative of sum
future perfect trītūrātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present trītūrem trītūrēs trītūret trītūrēmus trītūrētis trītūrent
imperfect trītūrārem trītūrārēs trītūrāret trītūrārēmus trītūrārētis trītūrārent
perfect trītūrāverim trītūrāverīs trītūrāverit trītūrāverīmus trītūrāverītis trītūrāverint
pluperfect trītūrāvissem trītūrāvissēs trītūrāvisset trītūrāvissēmus trītūrāvissētis trītūrāvissent
passive present trītūrer trītūrēris,
trītūrēre 		trītūrētur trītūrēmur trītūrēminī trītūrentur
imperfect trītūrārer trītūrārēris,
trītūrārēre 		trītūrārētur trītūrārēmur trītūrārēminī trītūrārentur
perfect trītūrātus + present active subjunctive of sum
pluperfect trītūrātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — trītūrā — — trītūrāte —
future — trītūrātō trītūrātō — trītūrātōte trītūrantō
passive present — trītūrāre — — trītūrāminī —
future — trītūrātor trītūrātor — — trītūrantor
non-finite forms infinitive participle
active passive active passive
present trītūrāre trītūrārī trītūrāns —
future trītūrātūrum esse trītūrātum īrī trītūrātūrus trītūrandus
perfect trītūrāvisse trītūrātum esse — trītūrātus
future perfect — trītūrātum fore — —
perfect potential trītūrātūrum fuisse — — —
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
trītūrandī trītūrandō trītūrandum trītūrandō trītūrātum trītūrātū

Descendants

  • Catalan: triturar
  • English: triturate
  • French: triturer
  • Galician: triturar
  • Italian: triturare
  • Portuguese: triturar
  • Spanish: triturar

References

  • “trituro”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • trituro in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Portuguese

Pronunciation

  • IPA(key): /tɾiˈtu.ɾu/

  • Hyphenation: tri‧tu‧ro
  • Rhymes: -uɾu

Verb

trituro

  1. first-person singular present indicative of triturar

Spanish

Verb

trituro

  1. first-person singular present indicative of triturar
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.