valodīgs

Latvian

Etymology

From valoda (“language”) +‎ -īgs.

Adjective

valodīgs (definite valodīgais, comparative valodīgāks, superlative visvalodīgākais, adverb valodīgi)

  1. talkative (one who likes to talk, who talks a lot; who likes to take part in conversations)
    valodīga sieva ― talkative woman, wife
    Džons bija valodīgs; viņš atstāstīja savas atmiņas par pirmā pasaules kara gaitām ar jaunekļa aizrautību ― Džons (John) was talkative; he told his memories of WWI battles with a young man's enthusiasm

Declension

Indefinite declension (nenoteiktā galotne) of valodīgs
masculine (vīriešu dzimte) feminine (sieviešu dzimte)
singular plural singular plural
nominative valodīgs valodīgi valodīga valodīgas
genitive valodīga valodīgu valodīgas valodīgu
dative valodīgam valodīgiem valodīgai valodīgām
accusative valodīgu valodīgus valodīgu valodīgas
instrumental valodīgu valodīgiem valodīgu valodīgām
locative valodīgā valodīgos valodīgā valodīgās
vocative — — — —
Definite declension (noteiktā galotne) of valodīgs
masculine (vīriešu dzimte) feminine (sieviešu dzimte)
singular plural singular plural
nominative valodīgais valodīgie valodīgā valodīgās
genitive valodīgā valodīgo valodīgās valodīgo
dative valodīgajam valodīgajiem valodīgajai valodīgajām
accusative valodīgo valodīgos valodīgo valodīgās
instrumental valodīgo valodīgajiem valodīgo valodīgajām
locative valodīgajā valodīgajos valodīgajā valodīgajās
vocative valodīgo, valodīgais valodīgie valodīgo, valodīgā valodīgās

Synonyms

Derived terms

See also

This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.