vanā
See also: Appendix:Variations of "vana"
Livonian
Etymology
From Proto-Finnic *vanha.
Pronunciation
- IPA(key): /vɑnɑː/
Adjective
vanā (comp. vaņīmi (vaņīm), sup. amā vaņīmi (vaņīm))[1]
Declension
| singular (ikšlug) | plural (pǟgiņlug) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīv) | vanā | vanād |
| genitive (genitīv) | vanā | vanād |
| partitive (partitīv) | vannõ | vaņḑi |
| dative (datīv) | vanān | vanādõn |
| instrumental (instrumentāl) | vanāks | vanādõks |
| illative (illatīv) | vannõ | vaņži |
| inessive (inesīv) | vanās | vaņši |
| elative (elatīv) | vanāst | vaņšti |
References
- ^ Renāte Blumberga, Tapio Mäkeläinen, Karl Pajusalu (2013), Lībieši: vēsture, valoda un kultūra, Rīga: Līvõ Kultūr sidām, →ISBN
Pali
Alternative forms
Alternative scripts
Noun
vanā
- ablative singular of vana (“forest; desire”)