vicinor
See also: Conor
Latin
Etymology
From vīcus (“town, street, quarter”).
Pronunciation
- (Classical Latin) IPA(key): [wiːˈkiː.nɔr]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): [viˈt͡ʃiː.nor]
Verb
vīcīnor (present infinitive vīcīnārī, perfect active vīcīnātus sum); first conjugation, deponent
- (Late Latin) to be neighboring, to be near
Conjugation
Conjugation of vīcīnor (first conjugation, deponent)
| indicative | singular | plural | |||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| first | second | third | first | second | third | ||||||||
| active | present | vīcīnor | vīcīnāris, vīcīnāre |
vīcīnātur | vīcīnāmur | vīcīnāminī | vīcīnantur | ||||||
| imperfect | vīcīnābar | vīcīnābāris, vīcīnābāre |
vīcīnābātur | vīcīnābāmur | vīcīnābāminī | vīcīnābantur | |||||||
| future | vīcīnābor | vīcīnāberis, vīcīnābere |
vīcīnābitur | vīcīnābimur | vīcīnābiminī | vīcīnābuntur | |||||||
| perfect | vīcīnātus + present active indicative of sum | ||||||||||||
| pluperfect | vīcīnātus + imperfect active indicative of sum | ||||||||||||
| future perfect | vīcīnātus + future active indicative of sum | ||||||||||||
| subjunctive | singular | plural | |||||||||||
| first | second | third | first | second | third | ||||||||
| active | present | vīcīner | vīcīnēris, vīcīnēre |
vīcīnētur | vīcīnēmur | vīcīnēminī | vīcīnentur | ||||||
| imperfect | vīcīnārer | vīcīnārēris, vīcīnārēre |
vīcīnārētur | vīcīnārēmur | vīcīnārēminī | vīcīnārentur | |||||||
| perfect | vīcīnātus + present active subjunctive of sum | ||||||||||||
| pluperfect | vīcīnātus + imperfect active subjunctive of sum | ||||||||||||
| imperative | singular | plural | |||||||||||
| first | second | third | first | second | third | ||||||||
| active | present | — | vīcīnāre | — | — | vīcīnāminī | — | ||||||
| future | — | vīcīnātor | vīcīnātor | — | — | vīcīnantor | |||||||
| non-finite forms | infinitive | participle | |||||||||||
| active | passive | active | passive | ||||||||||
| present | vīcīnārī | — | vīcīnāns | — | |||||||||
| future | vīcīnātūrum esse | — | vīcīnātūrus | vīcīnandus | |||||||||
| perfect | vīcīnātum esse | — | vīcīnātus | — | |||||||||
| future perfect | vīcīnātum fore | — | — | — | |||||||||
| perfect potential | vīcīnātūrum fuisse | — | — | — | |||||||||
| verbal nouns | gerund | supine | |||||||||||
| genitive | dative | accusative | ablative | accusative | ablative | ||||||||
| vīcīnandī | vīcīnandō | vīcīnandum | vīcīnandō | vīcīnātum | vīcīnātū | ||||||||
Descendants
- Italian: vicinare
References
- “vicinor”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- vicinor in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.