oracularius

Latin

Étymologie
De oraculum.

Adjectif

Cas Singulier Pluriel
Masculin Féminin Neutre Masculin Féminin Neutre
Nominatif ōrācŭlārĭus ōrācŭlārĭă ōrācŭlārĭum ōrācŭlārĭī ōrācŭlārĭae ōrācŭlārĭă
Vocatif ōrācŭlārĭe ōrācŭlārĭă ōrācŭlārĭum ōrācŭlārĭī ōrācŭlārĭae ōrācŭlārĭă
Accusatif ōrācŭlārĭum ōrācŭlārĭăm ōrācŭlārĭum ōrācŭlārĭōs ōrācŭlārĭās ōrācŭlārĭă
Génitif ōrācŭlārĭī ōrācŭlārĭae ōrācŭlārĭī ōrācŭlārĭōrŭm ōrācŭlārĭārŭm ōrācŭlārĭōrŭm
Datif ōrācŭlārĭō ōrācŭlārĭae ōrācŭlārĭō ōrācŭlārĭīs ōrācŭlārĭīs ōrācŭlārĭīs
Ablatif ōrācŭlārĭō ōrācŭlārĭā ōrācŭlārĭō ōrācŭlārĭīs ōrācŭlārĭīs ōrācŭlārĭīs

ōrācŭlārĭus \Prononciation ?\

  1. Qui émet des oracles.
    • Exemple d’utilisation manquant. (Ajouter)

Références
Cet article est issu de Wiktionary. Le texte est sous licence Creative Commons – Attribution – Partage à l’identique. Des conditions supplémentaires peuvent s’appliquer aux fichiers multimédias.