Reconstruction:Old Dutch/caca
Old Dutch
Etymology
From Proto-West Germanic *kākā, from Proto-Germanic *kēkǭ.
Noun
*cāca f
Inflection
Declension of *cāca (feminine ō/ōn-stem noun)
| case | singular | plural |
|---|---|---|
| nominative | *cāca | *cāca, *cācon |
| accusative | *cāca, *cācon | *cāca, *cācon |
| genitive | *cācon | *cācono |
| dative | *cācon | *cācon |