Reconstruction:Proto-Germanic/swēlijaną
Proto-Germanic
Etymology
From *swelaną (“to burn”) + *-janą.
Pronunciation
- IPA(key): /ˈswɛː.li.jɑ.nɑ̃/
Verb
*swēlijaną[1]
Inflection
| active voice | passive voice | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| present tense | indicative | subjunctive | imperative | indicative | subjunctive | |
| 1st singular | *swēlijō | *swēlijaų | — | *swēlijai | ? | |
| 2nd singular | *swēlīsi | *swēlijais | *swēlī | *swēlijasai | *swēlijaisau | |
| 3rd singular | *swēlīþi | *swēlijai | *swēlijaþau | *swēlijaþai | *swēlijaiþau | |
| 1st dual | *swēlijōs | *swēlijaiw | — | — | — | |
| 2nd dual | *swēlijaþiz | *swēlijaiþiz | *swēlijaþiz | — | — | |
| 1st plural | *swēlijamaz | *swēlijaim | — | *swēlijanþai | *swēlijainþau | |
| 2nd plural | *swēlīþ | *swēlijaiþ | *swēlīþ | *swēlijanþai | *swēlijainþau | |
| 3rd plural | *swēlijanþi | *swēlijain | *swēlijanþau | *swēlijanþai | *swēlijainþau | |
| past tense | indicative | subjunctive | ||||
| 1st singular | *swēlidǭ | *swēlidēdį̄ | ||||
| 2nd singular | *swēlidēz | *swēlidēdīz | ||||
| 3rd singular | *swēlidē | *swēlidēdī | ||||
| 1st dual | *swēlidēdū | *swēlidēdīw | ||||
| 2nd dual | *swēlidēdudiz | *swēlidēdīdiz | ||||
| 1st plural | *swēlidēdum | *swēlidēdīm | ||||
| 2nd plural | *swēlidēdud | *swēlidēdīd | ||||
| 3rd plural | *swēlidēdun | *swēlidēdīn | ||||
| present | past | |||||
| participles | *swēlijandz | *swēlidaz | ||||
Descendants
References
- ^ Vladimir Orel (2003) “*swēljanan”, in A Handbook of Germanic Etymology[1], Leiden, Boston: Brill, →ISBN, page 396