irretio

Latin

Etymology

From in- +‎ rēte +‎ -iō.

Pronunciation

Verb

irrētiō (present infinitive irrētīre, perfect active irrētīvī or irrētiī, supine irrētītum); fourth conjugation

  1. to entangle, ensnare

Conjugation

   Conjugation of irrētiō (fourth conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present irrētiō irrētīs irrētit irrētīmus irrētītis irrētiunt
imperfect irrētiēbam irrētiēbās irrētiēbat irrētiēbāmus irrētiēbātis irrētiēbant
future irrētiam irrētiēs irrētiet irrētiēmus irrētiētis irrētient
perfect irrētīvī,
irrētiī 		irrētīvistī,
irrētiistī 		irrētīvit,
irrētiit 		irrētīvimus,
irrētiimus 		irrētīvistis,
irrētiistis 		irrētīvērunt,
irrētīvēre,
irrētiērunt,
irrētiēre
pluperfect irrētīveram,
irrētieram 		irrētīverās,
irrētierās 		irrētīverat,
irrētierat 		irrētīverāmus,
irrētierāmus 		irrētīverātis,
irrētierātis 		irrētīverant,
irrētierant
future perfect irrētīverō,
irrētierō 		irrētīveris,
irrētieris 		irrētīverit,
irrētierit 		irrētīverimus,
irrētierimus 		irrētīveritis,
irrētieritis 		irrētīverint,
irrētierint
passive present irrētior irrētīris,
irrētīre 		irrētītur irrētīmur irrētīminī irrētiuntur
imperfect irrētiēbar irrētiēbāris,
irrētiēbāre 		irrētiēbātur irrētiēbāmur irrētiēbāminī irrētiēbantur
future irrētiar irrētiēris,
irrētiēre 		irrētiētur irrētiēmur irrētiēminī irrētientur
perfect irrētītus + present active indicative of sum
pluperfect irrētītus + imperfect active indicative of sum
future perfect irrētītus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present irrētiam irrētiās irrētiat irrētiāmus irrētiātis irrētiant
imperfect irrētīrem irrētīrēs irrētīret irrētīrēmus irrētīrētis irrētīrent
perfect irrētīverim,
irrētierim 		irrētīverīs,
irrētierīs 		irrētīverit,
irrētierit 		irrētīverīmus,
irrētierīmus 		irrētīverītis,
irrētierītis 		irrētīverint,
irrētierint
pluperfect irrētīvissem,
irrētiissem 		irrētīvissēs,
irrētiissēs 		irrētīvisset,
irrētiisset 		irrētīvissēmus,
irrētiissēmus 		irrētīvissētis,
irrētiissētis 		irrētīvissent,
irrētiissent
passive present irrētiar irrētiāris,
irrētiāre 		irrētiātur irrētiāmur irrētiāminī irrētiantur
imperfect irrētīrer irrētīrēris,
irrētīrēre 		irrētīrētur irrētīrēmur irrētīrēminī irrētīrentur
perfect irrētītus + present active subjunctive of sum
pluperfect irrētītus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — irrētī — — irrētīte —
future — irrētītō irrētītō — irrētītōte irrētiuntō
passive present — irrētīre — — irrētīminī —
future — irrētītor irrētītor — — irrētiuntor
non-finite forms infinitive participle
active passive active passive
present irrētīre irrētīrī irrētiēns —
future irrētītūrum esse irrētītum īrī irrētītūrus irrētiendus,
irrētiundus
perfect irrētīvisse,
irrētiisse 		irrētītum esse — irrētītus
future perfect — irrētītum fore — —
perfect potential irrētītūrum fuisse — — —
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
irrētiendī irrētiendō irrētiendum irrētiendō irrētītum irrētītū

Descendants

  • Italian: irretire

References

  • “irretio”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • irretio in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.