metitus

Latin

Etymology

Perfect active participle of mētior ("measure")

Participle

mētītus (feminine mētīta, neuter mētītum); first/second-declension participle

  1. measured, estimated
  2. distributed

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative mētītus mētīta mētītum mētītī mētītae mētīta
genitive mētītī mētītae mētītī mētītōrum mētītārum mētītōrum
dative mētītō mētītae mētītō mētītīs
accusative mētītum mētītam mētītum mētītōs mētītās mētīta
ablative mētītō mētītā mētītō mētītīs
vocative mētīte mētīta mētītum mētītī mētītae mētīta

References

This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.