neaicināt

Latvian

Verb

neaicināt

  1. second-person plural present indicative of neaicināt

neaicināt

  1. to not invite; negative form of aicināt

Conjugation

Conjugation of neaicināt
indicative (īstenības izteiksme) imperative
(pavēles izteiksme)
present
(tagadne) 		past
(pagātne) 		future
(nākotne)
1st person sg es neaicinu neaicināju neaicināšu —
2nd person sg tu neaicini neaicināji neaicināsi neaicini
3rd person sg viņš, viņa neaicina neaicināja neaicinās lai neaicina
1st person pl mēs neaicinām neaicinājām neaicināsim neaicināsim
2nd person pl jūs neaicināt neaicinājāt neaicināsiet,
neaicināsit 		neaiciniet
3rd person pl viņi, viņas neaicina neaicināja neaicinās lai neaicina
renarrative (atstāstījuma izteiksme) participles (divdabji)
present neaicinot present active 1 (adj.) neaicinošs
past neesot aicinājis present active 2 (adv.) neaicinādams
future neaicināšot present active 3 (adv.) neaicinot
imperative lai neaicinot present active 4 (obj.) neaicinām
conditional (vēlējuma izteiksme) past active neaicinājis
present neaicinātu present passive neaicināms
past nebūtu aicinājis past passive neaicināts
debitive (vajadzības izteiksme) nominal forms
indicative nebūt jāaicina infinitive (nenoteiksme) neaicināt
conjunctive 1 neesot jāaicina positive infinitive aicināt
conjunctive 2 — verbal noun neaicināšana
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.