redimiturus

Latin

Etymology

Future active participle of redimiō.

Participle

redimītūrus (feminine redimītūra, neuter redimītūrum); first/second-declension participle

  1. about to garland

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative redimītūrus redimītūra redimītūrum redimītūrī redimītūrae redimītūra
genitive redimītūrī redimītūrae redimītūrī redimītūrōrum redimītūrārum redimītūrōrum
dative redimītūrō redimītūrae redimītūrō redimītūrīs
accusative redimītūrum redimītūram redimītūrum redimītūrōs redimītūrās redimītūra
ablative redimītūrō redimītūrā redimītūrō redimītūrīs
vocative redimītūre redimītūra redimītūrum redimītūrī redimītūrae redimītūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.