sopitus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of sōpiō (“lull to sleep”).
Participle
sōpītus (feminine sōpīta, neuter sōpītum); first/second-declension participle
- lulled to sleep, having been lulled to sleep.
- (figuratively) killed, having been killed.
- (figuratively) quieted, stilled, having been calmed.
Declension
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | sōpītus | sōpīta | sōpītum | sōpītī | sōpītae | sōpīta | |
| genitive | sōpītī | sōpītae | sōpītī | sōpītōrum | sōpītārum | sōpītōrum | |
| dative | sōpītō | sōpītae | sōpītō | sōpītīs | |||
| accusative | sōpītum | sōpītam | sōpītum | sōpītōs | sōpītās | sōpīta | |
| ablative | sōpītō | sōpītā | sōpītō | sōpītīs | |||
| vocative | sōpīte | sōpīta | sōpītum | sōpītī | sōpītae | sōpīta | |
Derived terms
- insōpītus
- semisōpītus
Descendants
- Portuguese: sopito
References
- “sopitus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press