sopio
Latin
Etymology 1
From Proto-Indo-European *swep- (“to sleep”).
Pronunciation
- (Classical Latin) IPA(key): [ˈsoː.pi.oː]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): [ˈsɔː.pi.o]
Verb
sōpiō (present infinitive sōpīre, perfect active sōpīvī or sōpiī, supine sōpītum); fourth conjugation
- (transitive) to deprive of feeling
- (transitive) to lull to sleep, put to sleep
- Synonym: sēdō
- (transitive) to render unconscious, knock out
- (figuratively, transitive) to kill
- (figuratively, transitive) to quiet, calm, soothe
Conjugation
Conjugation of sōpiō (fourth conjugation)
| indicative | singular | plural | |||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| first | second | third | first | second | third | ||||||||
| active | present | sōpiō | sōpīs | sōpit | sōpīmus | sōpītis | sōpiunt | ||||||
| imperfect | sōpiēbam | sōpiēbās | sōpiēbat | sōpiēbāmus | sōpiēbātis | sōpiēbant | |||||||
| future | sōpiam | sōpiēs | sōpiet | sōpiēmus | sōpiētis | sōpient | |||||||
| perfect | sōpīvī, sōpiī |
sōpīvistī, sōpiistī |
sōpīvit, sōpiit |
sōpīvimus, sōpiimus |
sōpīvistis, sōpiistis |
sōpīvērunt, sōpīvēre, sōpiērunt, sōpiēre | |||||||
| pluperfect | sōpīveram, sōpieram |
sōpīverās, sōpierās |
sōpīverat, sōpierat |
sōpīverāmus, sōpierāmus |
sōpīverātis, sōpierātis |
sōpīverant, sōpierant | |||||||
| future perfect | sōpīverō, sōpierō |
sōpīveris, sōpieris |
sōpīverit, sōpierit |
sōpīverimus, sōpierimus |
sōpīveritis, sōpieritis |
sōpīverint, sōpierint | |||||||
| passive | present | sōpior | sōpīris, sōpīre |
sōpītur | sōpīmur | sōpīminī | sōpiuntur | ||||||
| imperfect | sōpiēbar | sōpiēbāris, sōpiēbāre |
sōpiēbātur | sōpiēbāmur | sōpiēbāminī | sōpiēbantur | |||||||
| future | sōpiar | sōpiēris, sōpiēre |
sōpiētur | sōpiēmur | sōpiēminī | sōpientur | |||||||
| perfect | sōpītus + present active indicative of sum | ||||||||||||
| pluperfect | sōpītus + imperfect active indicative of sum | ||||||||||||
| future perfect | sōpītus + future active indicative of sum | ||||||||||||
| subjunctive | singular | plural | |||||||||||
| first | second | third | first | second | third | ||||||||
| active | present | sōpiam | sōpiās | sōpiat | sōpiāmus | sōpiātis | sōpiant | ||||||
| imperfect | sōpīrem | sōpīrēs | sōpīret | sōpīrēmus | sōpīrētis | sōpīrent | |||||||
| perfect | sōpīverim, sōpierim |
sōpīverīs, sōpierīs |
sōpīverit, sōpierit |
sōpīverīmus, sōpierīmus |
sōpīverītis, sōpierītis |
sōpīverint, sōpierint | |||||||
| pluperfect | sōpīvissem, sōpiissem |
sōpīvissēs, sōpiissēs |
sōpīvisset, sōpiisset |
sōpīvissēmus, sōpiissēmus |
sōpīvissētis, sōpiissētis |
sōpīvissent, sōpiissent | |||||||
| passive | present | sōpiar | sōpiāris, sōpiāre |
sōpiātur | sōpiāmur | sōpiāminī | sōpiantur | ||||||
| imperfect | sōpīrer | sōpīrēris, sōpīrēre |
sōpīrētur | sōpīrēmur | sōpīrēminī | sōpīrentur | |||||||
| perfect | sōpītus + present active subjunctive of sum | ||||||||||||
| pluperfect | sōpītus + imperfect active subjunctive of sum | ||||||||||||
| imperative | singular | plural | |||||||||||
| first | second | third | first | second | third | ||||||||
| active | present | — | sōpī | — | — | sōpīte | — | ||||||
| future | — | sōpītō | sōpītō | — | sōpītōte | sōpiuntō | |||||||
| passive | present | — | sōpīre | — | — | sōpīminī | — | ||||||
| future | — | sōpītor | sōpītor | — | — | sōpiuntor | |||||||
| non-finite forms | infinitive | participle | |||||||||||
| active | passive | active | passive | ||||||||||
| present | sōpīre | sōpīrī | sōpiēns | — | |||||||||
| future | sōpītūrum esse | sōpītum īrī | sōpītūrus | sōpiendus, sōpiundus | |||||||||
| perfect | sōpīvisse, sōpiisse |
sōpītum esse | — | sōpītus | |||||||||
| future perfect | — | sōpītum fore | — | — | |||||||||
| perfect potential | sōpītūrum fuisse | — | — | — | |||||||||
| verbal nouns | gerund | supine | |||||||||||
| genitive | dative | accusative | ablative | accusative | ablative | ||||||||
| sōpiendī | sōpiendō | sōpiendum | sōpiendō | sōpītum | sōpītū | ||||||||
Derived terms
- consōpiō
- resōpiō
Related terms
Descendants
- → Italian: sopire (learned)
- ⇒ Vulgar Latin: *assōpīre
Etymology 2
Nikolaev connects the word to prosapia "race, lineage", and derives both from Proto-Indo-European *seh₂p- "strike", with semantic development "strike > have sexual intercourse > beget".[1]
Noun
sōpiō m (genitive sōpiōnis); third declension
- A drawing of a man with a prominent penis
Declension
Third-declension noun.
| singular | plural | |
|---|---|---|
| nominative | sōpiō | sōpiōnēs |
| genitive | sōpiōnis | sōpiōnum |
| dative | sōpiōnī | sōpiōnibus |
| accusative | sōpiōnem | sōpiōnēs |
| ablative | sōpiōne | sōpiōnibus |
| vocative | sōpiō | sōpiōnēs |
References
- “sopio”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “sopio”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- sopio in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
- S. A. Handford & Mary Herberg (2003), Latin-English : English-Latin Dictionary (Berlin: Langenscheidt)
- sopio in Enrico Olivetti, editor (2003-2025), Dizionario Latino, Olivetti Media Communication