subjunctivus
Latin
Etymology
From subjungō (“to subordinate”) + -īvus.
Pronunciation
- (Classical Latin) IPA(key): [sʊb.juːŋkˈtiː.wʊs]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): [sub.juŋkˈt̪iː.vus]
Adjective
subjūnctīvus (feminine subjūnctīva, neuter subjūnctīvum); first/second-declension adjective
- alternative form of subiunctīvus
Declension
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | subjūnctīvus | subjūnctīva | subjūnctīvum | subjūnctīvī | subjūnctīvae | subjūnctīva | |
| genitive | subjūnctīvī | subjūnctīvae | subjūnctīvī | subjūnctīvōrum | subjūnctīvārum | subjūnctīvōrum | |
| dative | subjūnctīvō | subjūnctīvae | subjūnctīvō | subjūnctīvīs | |||
| accusative | subjūnctīvum | subjūnctīvam | subjūnctīvum | subjūnctīvōs | subjūnctīvās | subjūnctīva | |
| ablative | subjūnctīvō | subjūnctīvā | subjūnctīvō | subjūnctīvīs | |||
| vocative | subjūnctīve | subjūnctīva | subjūnctīvum | subjūnctīvī | subjūnctīvae | subjūnctīva | |
References
- “subjunctivus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- subjunctivus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.