toniturus

Latin

Etymology

Future active participle of tonō.

Participle

tonitūrus (feminine tonitūra, neuter tonitūrum); first/second-declension participle

  1. about to thunder

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative tonitūrus tonitūra tonitūrum tonitūrī tonitūrae tonitūra
genitive tonitūrī tonitūrae tonitūrī tonitūrōrum tonitūrārum tonitūrōrum
dative tonitūrō tonitūrae tonitūrō tonitūrīs
accusative tonitūrum tonitūram tonitūrum tonitūrōs tonitūrās tonitūra
ablative tonitūrō tonitūrā tonitūrō tonitūrīs
vocative tonitūre tonitūra tonitūrum tonitūrī tonitūrae tonitūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.