transumo

Latin

Etymology

From trāns- +‎ sūmō.

Pronunciation

Verb

trānsūmō (present infinitive trānsūmere, perfect active trānsūmpsī, supine trānsūmptum); third conjugation

  1. (transitive) to take from one to another
  2. (transitive) to adopt, assume

Conjugation

   Conjugation of trānsūmō (third conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present trānsūmō trānsūmis trānsūmit trānsūmimus trānsūmitis trānsūmunt
imperfect trānsūmēbam trānsūmēbās trānsūmēbat trānsūmēbāmus trānsūmēbātis trānsūmēbant
future trānsūmam trānsūmēs trānsūmet trānsūmēmus trānsūmētis trānsūment
perfect trānsūmpsī trānsūmpsistī trānsūmpsit trānsūmpsimus trānsūmpsistis trānsūmpsērunt,
trānsūmpsēre
pluperfect trānsūmpseram trānsūmpserās trānsūmpserat trānsūmpserāmus trānsūmpserātis trānsūmpserant
future perfect trānsūmpserō trānsūmpseris trānsūmpserit trānsūmpserimus trānsūmpseritis trānsūmpserint
passive present trānsūmor trānsūmeris,
trānsūmere 		trānsūmitur trānsūmimur trānsūmiminī trānsūmuntur
imperfect trānsūmēbar trānsūmēbāris,
trānsūmēbāre 		trānsūmēbātur trānsūmēbāmur trānsūmēbāminī trānsūmēbantur
future trānsūmar trānsūmēris,
trānsūmēre 		trānsūmētur trānsūmēmur trānsūmēminī trānsūmentur
perfect trānsūmptus + present active indicative of sum
pluperfect trānsūmptus + imperfect active indicative of sum
future perfect trānsūmptus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present trānsūmam trānsūmās trānsūmat trānsūmāmus trānsūmātis trānsūmant
imperfect trānsūmerem trānsūmerēs trānsūmeret trānsūmerēmus trānsūmerētis trānsūmerent
perfect trānsūmpserim trānsūmpserīs trānsūmpserit trānsūmpserīmus trānsūmpserītis trānsūmpserint
pluperfect trānsūmpsissem trānsūmpsissēs trānsūmpsisset trānsūmpsissēmus trānsūmpsissētis trānsūmpsissent
passive present trānsūmar trānsūmāris,
trānsūmāre 		trānsūmātur trānsūmāmur trānsūmāminī trānsūmantur
imperfect trānsūmerer trānsūmerēris,
trānsūmerēre 		trānsūmerētur trānsūmerēmur trānsūmerēminī trānsūmerentur
perfect trānsūmptus + present active subjunctive of sum
pluperfect trānsūmptus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — trānsūme — — trānsūmite —
future — trānsūmitō trānsūmitō — trānsūmitōte trānsūmuntō
passive present — trānsūmere — — trānsūmiminī —
future — trānsūmitor trānsūmitor — — trānsūmuntor
non-finite forms infinitive participle
active passive active passive
present trānsūmere trānsūmī trānsūmēns —
future trānsūmptūrum esse trānsūmptum īrī trānsūmptūrus trānsūmendus,
trānsūmundus
perfect trānsūmpsisse trānsūmptum esse — trānsūmptus
future perfect — trānsūmptum fore — —
perfect potential trānsūmptūrum fuisse — — —
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
trānsūmendī trānsūmendō trānsūmendum trānsūmendō trānsūmptum trānsūmptū

Portuguese

Verb

transumo

  1. first-person singular present indicative of transumar
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.