conquesto

Latin

Etymology

(This etymology is missing or incomplete. Please add to it, or discuss it at the Etymology scriptorium. Particularly: “Connected to conquīrō somehow.”)

Pronunciation

Verb

conquestō (present infinitive conquestāre, perfect active conquestāvī, supine conquestātum); first conjugation

  1. (Medieval Latin) to obtain other than by inheritance; buy, purchase, exchange
    Synonyms: emo, comparo, sumo
    Antonyms: vendo, addico
  2. (Medieval Latin) to conquer
    Synonyms: subigō, subiciō, dēvincō, vincō, superō, domō, prōflīgō, ēvincō, expugnō, caedō, obruō, exsuperō, pellō, opprimō, premō, fundō

Conjugation

   Conjugation of conquestō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present conquestō conquestās conquestat conquestāmus conquestātis conquestant
imperfect conquestābam conquestābās conquestābat conquestābāmus conquestābātis conquestābant
future conquestābō conquestābis conquestābit conquestābimus conquestābitis conquestābunt
perfect conquestāvī conquestāvistī conquestāvit conquestāvimus conquestāvistis conquestāvērunt,
conquestāvēre
pluperfect conquestāveram conquestāverās conquestāverat conquestāverāmus conquestāverātis conquestāverant
future perfect conquestāverō conquestāveris conquestāverit conquestāverimus conquestāveritis conquestāverint
passive present conquestor conquestāris,
conquestāre 		conquestātur conquestāmur conquestāminī conquestantur
imperfect conquestābar conquestābāris,
conquestābāre 		conquestābātur conquestābāmur conquestābāminī conquestābantur
future conquestābor conquestāberis,
conquestābere 		conquestābitur conquestābimur conquestābiminī conquestābuntur
perfect conquestātus + present active indicative of sum
pluperfect conquestātus + imperfect active indicative of sum
future perfect conquestātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present conquestem conquestēs conquestet conquestēmus conquestētis conquestent
imperfect conquestārem conquestārēs conquestāret conquestārēmus conquestārētis conquestārent
perfect conquestāverim conquestāverīs conquestāverit conquestāverīmus conquestāverītis conquestāverint
pluperfect conquestāvissem conquestāvissēs conquestāvisset conquestāvissēmus conquestāvissētis conquestāvissent
passive present conquester conquestēris,
conquestēre 		conquestētur conquestēmur conquestēminī conquestentur
imperfect conquestārer conquestārēris,
conquestārēre 		conquestārētur conquestārēmur conquestārēminī conquestārentur
perfect conquestātus + present active subjunctive of sum
pluperfect conquestātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — conquestā — — conquestāte —
future — conquestātō conquestātō — conquestātōte conquestantō
passive present — conquestāre — — conquestāminī —
future — conquestātor conquestātor — — conquestantor
non-finite forms infinitive participle
active passive active passive
present conquestāre conquestārī conquestāns —
future conquestātūrum esse conquestātum īrī conquestātūrus conquestandus
perfect conquestāvisse conquestātum esse — conquestātus
future perfect — conquestātum fore — —
perfect potential conquestātūrum fuisse — — —
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
conquestandī conquestandō conquestandum conquestandō conquestātum conquestātū
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.