decretalis

Latin

Etymology

From dēcrētum +‎ -ālis.

Pronunciation

Adjective

dēcrētālis (neuter dēcrētāle); third-declension two-termination adjective

  1. Of, pertaining to or depending upon (for validity) a decree or decision; decretal.

Declension

Third-declension two-termination adjective.

singular plural
masc./fem. neuter masc./fem. neuter
nominative dēcrētālis dēcrētāle dēcrētālēs dēcrētālia
genitive dēcrētālis dēcrētālium
dative dēcrētālī dēcrētālibus
accusative dēcrētālem dēcrētāle dēcrētālēs
dēcrētālīs 		dēcrētālia
ablative dēcrētālī dēcrētālibus
vocative dēcrētālis dēcrētāle dēcrētālēs dēcrētālia

Descendants

  • English: decretal
  • French: décrétale
  • Italian: decretale
  • Portuguese: decretal
  • Spanish: decretal

References

This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.