commitigo
Latin
Alternative forms
- conmītigō
Etymology
Pronunciation
- (Classical Latin) IPA(key): [kɔmˈmiː.tɪ.ɡoː]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): [komˈmiː.t̪i.ɡo]
Verb
commītigō (present infinitive commītigāre); first conjugation, no passive, no perfect or supine stems
Conjugation
| indicative | singular | plural | |||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| first | second | third | first | second | third | ||||||||
| active | present | commītigō | commītigās | commītigat | commītigāmus | commītigātis | commītigant | ||||||
| imperfect | commītigābam | commītigābās | commītigābat | commītigābāmus | commītigābātis | commītigābant | |||||||
| future | commītigābō | commītigābis | commītigābit | commītigābimus | commītigābitis | commītigābunt | |||||||
| subjunctive | singular | plural | |||||||||||
| first | second | third | first | second | third | ||||||||
| active | present | commītigem | commītigēs | commītiget | commītigēmus | commītigētis | commītigent | ||||||
| imperfect | commītigārem | commītigārēs | commītigāret | commītigārēmus | commītigārētis | commītigārent | |||||||
| imperative | singular | plural | |||||||||||
| first | second | third | first | second | third | ||||||||
| active | present | — | commītigā | — | — | commītigāte | — | ||||||
| future | — | commītigātō | commītigātō | — | commītigātōte | commītigantō | |||||||
| non-finite forms | infinitive | participle | |||||||||||
| active | passive | active | passive | ||||||||||
| present | commītigāre | — | commītigāns | — | |||||||||
| verbal nouns | gerund | supine | |||||||||||
| genitive | dative | accusative | ablative | accusative | ablative | ||||||||
| commītigandī | commītigandō | commītigandum | commītigandō | — | — | ||||||||
References
- “commitigo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “commitigo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers